Privātais bērnudārzs "Galaktika"

t. 29 256 483

Ērgļu iela 8, Jūrmala

Galaktika, kuru sauc „Bērnība”

Bērnu dārzs Jūrmala GALAKTIKA

Kad Stepanam, Svetlanas Kolontajas jaunākajam dēlam palika trīs gadi, viņa nolēma to vest uz bērnu dārzu. Un neatrada tādu, kurš viņu apmierinātu pēc visaiem rādītājiem. Tad Svetlana nolēma risināt problēmu radikāli un izveidoja pati savu bērnu dārzu „Galaktika”, kuru Stepans apmeklēja ar paptiku un prieku. Lūk, ko pastāstīja Svetlana, kad viņas veidojumam palika viens gads.

Mājiņa pie jūras

Mans galvenais mērķis bija radīt īsti ģimenisku atmosfēru, pilnu a siltumu un mīlestību. Jau uzreiz nolēmu, ka „Galaktikā” strādās tikai augstas klases speciālisti, kuri mīl bērnus no visas sirds, kuri nav „noguruši” no pedagoģijas – man izdevās savākt satriecošu komandu. No sākuma es izvēlējos bērnudārzam ideālas telpas – tā ir māja Majoros. No vienas puses – Jūrmalas centrā – ērti nokļūt, no otras – tuvu jūrai. Māju izremontējām, nopirkām glītas gultiņas, jaunas rotaļlietas, daudz interesantu grāmatu.


Man ļoti patīk, ka mūsu māja ir no koka, tāpēc tā ir dzīva – elpo, bet ziemā dod nojausmu par sala esamību ārā, kas ir īpaši patīkami, kad skaties uz pagalmu no siltas istabas. Mājā ir plaša veranda, kurā mēs nodarbojamies un rotaļājamies sliktos laika apstākļos un zaļšs pagalms pastaigām. Lai gan mēs dodam priekšroku divreiz dienā iet uz jūru, līdz kuras krastam no sliekšņa ir burtiski 100 metru. Jūra vienmēr ir dažāda un apbrīnojami precīzi attēlo jebkuru dabas garastāvokli. Bērni mācās saprast dabu to novērojot. Piemēram, iestājies rudens – tas nozīmē, ka visi čiekuri, ozolzīles, daudzkrāsainās lapas ir mūsu – mēs zīmējam rudeni, mēs dziedam dziesmas un skaitam dzejoļus par rudeni. Tas pats būs ziemā un citos gadalaikos...

Kā mājās!

Mūsu kredo – pilns dvēseles komforts mazajam cilvēciņam un ne mazākās vardarbības pret viņu. Ja viņš grib pastaigāties – lūdzu, negrib – lai paliek rotaļāties, tāpēc ka viņam, tāpat kā pieaugušajam, var būt dažāds garastāvoklis un šīs viņa tiesības ir jāciena. Tāpēc mūsu bērni aug mierīgi, līdzsvaroti un, pats par sevi saprotams, skolā viņi mierīgi paveiks jebkuru programmu, pievārēs jebkuru augstumu.


Saprotams, ka rotaļas, pastaigas un mājas atmosfēra nav viss, kas pie mums notiek. Emocionāli mierīgā atmosfērā pie mums tiek vadītas daudz un dažādas attīstošas nodarbības. Divas reizes nedēļā ir latviešu valodas nodarbības, bet arī bez tā katrs audzinātājs regulāri atkārto vienkāršas frāzes divās valodās - piemēram, “Ejam mazgāt rociņas” un uzreiz arī „Пойдем мыть ручки", vai “Skatieties, cik spoža saulīte!”, kam seko "Посмотрите, какое яркое солнышко!". Mērķis ir tāds, lai bērni mēneša laikā apgūtu vismaz desmit jaunus vārdus – tad ir iespējams virzīties uz priekšu.

Pirmie soļi uz patstāvību

Realitāte ir tāda, ka mūsdienu vecāki ļoti daudz strādā, dzīvo piesātinātas dzīves un tāpēc pārdzīvo, ka pavada maz laika kopā ar bērniem. Lūk, es nolēmu maksimāli atvieglot dzīvi gan vecākiem, gan bērniem – mūsu audzēkņus nav nepieciešams vadāt uz speciālām studijām un pulciņiem, pie mums viss ir tepat uz vietas.
Piemēram, angļu valoda – to pasniedz trīs reizes nedēļa Veronika Sadovska, kura pielieto jaunākās metodikas, kas izstrādātas tieši mazajiem skolnieciņiem. Tas viss ir apstiprināts ar Kembridžas un Oksfordas diplomiem.
Arī uz baseinu bērns nav jāved – mēs apmeklējam Baltic Beach Hotel, kur pieredzējis treneris apmāca mūsu audzēkņus peldēšanā.


Tēlotājmākslas studija arī mums ir tepat uz vietas - Marina Davidova, kura ir beigusi Sankt-Pēterburgas I. Repina vārdā nosaukto Arhitektūras, kultūras un mākslas institūtu, apmāca bērnus darboties dažādās tehnikās.
Protams, „Galaktikā” ir arī mūzika, dziesmas un dejas. Ar mūsu audzēkņiem nodarbojas universāls speciālists – vienlaicīgi psihologs un logopēds, kurš palīdz iemācīties viņiem runāt brīvi un skaisti.


Un vēl pie mums ir pieklājības, skaistuma un etiķetes nodarbības, kuras palīdz bērnam nodibināt kontaktus ar citiem cilvēkiem un apkārtējo pasauli. Nav noslēpums, ka bērnam ir grūti uztvert informāciju ar dzirdi, viņam ir daudz vienkāršāk sadraudzēties ar, piemēram, zobu pastu, ja viņš pirms tam uzzīmēs tūbiņu, pēc tam to izgriezīs, uzlīmēs uz papīra lapas, pakārs redzamā vietā un nedēļu stāstīs audzinātājai, kā viņš ir ar šo tūbiņu komunicējis.
Visā visumā, tagad vakara stundas vecāki un bērni var pilnīgi veltīt viens otram.


Uzskatu par svarīgu, lai bērni, kuru pirms „Galaktikas”, kā likums pieskatīja aukles, pie mums mācītos patstāvīgi ģērbties, akurāti nolikt drēbes, novākt pēc sevis darba vietu, savākt rotaļlietas, tīrīt zobus, lietot nazi un dakšiņu. Kā arī, lai iegūst pirmo pieredzi kā jādzīvo kolektīvā, un tātad – kā prast piekāpties, dzirdēt citus, dalīties, gaidīt, darboties komandā.


Gribas piemetināt, ka „Galaktikā” tiek atzīmētas pilnīgi visas dzimšanas dienas. Pie kam, kā likums, nevienu no malas nepieaicinam – jubilāram un viesiem patīk, kad par Karlsoniem, Malvīnēm un Buratīno kļūst mīļās audzinātājas. Svētki, kuri tiek radīti pašu spēkiem, vienmēr sanāk daudz sirsnīgāki. Ja vēl ņem vērā, ka novirtuves jau no paša rīta nāk svētku tortes, kuru vēlāk izgreznos ar svecēm, smarža, tad jubilārs šajā dienā jūtas pavisam īpaši.


Starp citu, šituācijas ar ēdienu „Galaktikā” dažreiz kļūst kuriozas – nepietiek, ka visi bērniņi mūsu mājas virtuves ietekmē sāk uzbaroties, viņi vēl arī pieprasa savām māmiņām, lai tās gatavo tā, „kā Ļenas tante” – pavāre, kuru mūsu ēdāji ļoti mīl.
Kopumā, viss sanāca tā, kā es sapņoju – to es saprotu, kad redzu kā uz dārziņu tiecas mans Stjopka.