Loading...
Mūsu mazākie audzēkņi ir visa mūsu bērnudārza mīluļi – gan darbiniekiem, gan lielākiem bērniem! Mēs cenšamies bērniem radīt atmosfēru, kas līdzinās mājas apstākļiem – gan panēsājam uz rokām, gan spēlējamies, gan barojam no karotītes, jo taču ir tik ļoti grūti atrauties no mammītes un pierast pie «citām tantēm».
Labrīt!
Rīta rosme
Brokastis 
Mūzika
Runas attīstība
Modelēšana
Pastaiga
Pusdienas 
Miegs
Launags 
Zīmēšana
Pastaiga
Vakariņas 
Rotaļas grupā vai svaigā gaisā
Uz mājām!
Labrīt!
Rīta rosme
Brokastis
Dejas un ritmika
Spēles atmiņas, domāšanas attīstībai
Aplikācija
Pastaiga
Pusdienas
Miegs
Launags
Zīmēšana
Pastaiga
Vakariņas
Rotaļas grupā vai svaigā gaisā
Uz mājām!
Labrīt!
Rīta rosme
Brokastis
Dejas un ritmika
Konstruēšana
Spēles motorisko prasmju attīstībai
Pastaiga
Pusdienas
Miegs
Launags
Zīmēšana
Pastaiga
Vakariņas
Rotaļas grupā vai svaigā gaisā
Uz mājām!
Labrīt!
Rīta rosme
Brokastis
Mūzika
Runas attīstība
Modelēšana
Pastaiga
Pusdienas
Miegs
Launags
Zīmēšana
Pastaiga
Vakariņas
Rotaļas grupā vai svaigā gaisā
Uz mājām!
Labrīt!
Rīta rosme
Brokastis
Teātris, pasaka
Konstruēšana
Spēles motorisko prasmju attīstībai
Pastaiga
Pusdienas
Miegs
Launags
Zīmēšana
Pastaiga
Vakariņas
Rotaļas grupā vai svaigā gaisā
Uz mājām!
Mazuļi tikai sāk runāt un runas attīstības nodarbībās noteikti apgūsim jaunus vārdus; cik vien iespējams, atbildam uz jautājumiem; apgūstam pirmos pantiņus, skaitīšanu atskaņās; mācāmies uzrunāt viens otru un audzinātāju; mācām saprast, ka mūsu runa sastāv no vārdiem, bet vārdi – no skaņām. Šīs zināšanas un prasmes bērni apgūst ne tikai nodarbībās, bet arī visas dienas garumā.
Formas un izmēra jēdzieni, objektu līdzības un atšķirības pēc dažādām pazīmēm, jēdziens daudz/maz, orientācija telpā; skaitļu jēdziens un sastāvs trīs skaitļu robežās. Šīs zināšanas un prasmes bērni apgūst ne tikai nodarbībās, bet arī visas dienas garumā.
Mūzikas stundā prioritārie uzdevumi ir: attīstīt spēju klausīties mūziku, atcerēties un emocionāli uz to reaģēt; savienot kustības ar mūziku muzikāli ritmiskās kustībās.
Dziedāšana un piedziedāšana ir īpaši svarīga, jo tajā ir iesaistīta pašu bērnu aktīva darbība. Pedagogs rosina bērnos interesi klausīties melodijas, kas izpildītas uz dažādiem instrumentiem: ksilofons, triole, zvani, bungas, vijole, klavieres. Mazuļi ieklausās gan jautrās, gan mierīgās melodijās, mācās kustēties, atbilstoši mūzikas raksturam un noskaņai.
Pamazām bērni iemācās dziedāt saskaņoti. Viņi ātri iegaumē un atbilstoši mūzikai atveido jaunas pedagoga parādītās kustības. Līdz gada beigām parādās ritms, attīstās dzirdes uzmanība.
Ritmika bērniem ir ļoti noderīga un ir vērsta uz muzikalitātes, koordinācijas un ritma izjūtas attīstību. Muzikālā un ritmiskā izglītība ieaudzina bērnos kustību mīlestību un ir noderīga iztēles un radošās darbības attīstībai.
Nodarbībās bērni apgūst dažādas kustības, bērnudārza svētkos izdejo iestudētos dejas uzvedumus.
Ritmikas un deju nodarbības notiek rotaļīgā veidā un bērniem sagādā lielu prieku!
Bērnā pēc iespējas agrāk ir jāpamodina apzināta interese par radošumu. Bērnu fantāzijas, kas attēlotas uz papīra vai veidotas no plastilīna vai māla, paātrina un atvieglo bērna runu, jo rokas, pirkstu motoriskā aktivitāte ir tieši saistīta ar smadzeņu pusložu darbību. Tāpēc nodarbībās tiek nodrošināta bērna abu roku līdzdalība: turēt otu, zīmuli ar vadošās rokas pirkstiem «šķipsnā», bet ar otru roku turēt papīra lapu, pēc nepieciešamības virzīt to uz priekšu, apgriezt to otrādi.
Sākumā nodarbībās sižeta lomu spēlē tiek izmantota pirkstu, gaisa zīmēšana – tie ir bērnu asociatīvi-motoriski displeji. Bērnudārza grupā bērni zīmē galvenokārt ar vaska krītiņiem un guašas krāsām; iemācās sarkano, zaļo, dzelteno, zilo, balto, melno krāsu. Vizualizācija tiek izmantota katrā nodarbībā.
Bērni mācās zīmēt vertikālas un horizontālas līnijas. Pēc tam, apgūstot līnijas, tie tiek parādīti objektu tēlā, kuriem ir noapaļota forma (mākonis, sniega bumba, peļķes, bumbiņas, gredzeni utt.)
Agrīns pirmsskolas vecums ir labvēlīgs svešvalodas apguves sākšanai: šī vecuma bērni ir īpaši jutīgi pret lingvistiskām parādībām, viņi viegli un pamatīgi iegaumē nelielu valodas materiāla daudzumu un labi to atveido.
Spēle ir gan organizēšanas veids, gan nodarbību vadīšanas metode, kurā bērni uzkrāj noteiktu angļu valodas vārdu krājumu, palīdz iegaumēt daudz dzejoļu, dziesmu, skaitīšanas atskaņas utt. Mācot svešvalodu, spēle nevis pretojas mācību aktivitātēm, bet gan ir organiski saistīta ar to.
Angļu valodas stundās izmantojam video materiālus, audio pasakas, dziesmas un dzejoļus savienojumā ar ilustrācijām; sacensību, galda un lomu spēles.
Kad bērni dodas uz angļu valodas stundu, viņi priecājas: “Urā! Mēs ejam paspēlēties!"
Kognitīvie procesi šajā vecumā nav atdalāmi no sensorās attīstības, tas ir pamats bērna intelekta veidošanai. Silītes grupā ir ļoti daudz motoriku attīstošu spēļu, un bērni audzinātājas uzraudzībā katru dienu paplašina savu prasmju un iemaņu klāstu. Piemēram, tās ir spēles ar drēbju knaģīšiem, diegu uztīšanu un atritināšanu, priekšmetu sakārtošanu pēc krāsas un izmēra vai krāsas un formas; puzles, pirkstu rotaļlietas; atslēgas-slēdzenes; uzgriežņi, skrūves; pipetes, pincetes, šķēres; konstruktori, kubi u.c.
Modelēšana un aplikācija ir nodarbības, kas apvieno radošumu, matemātiku, maņu un visus izziņas procesus! Šajās nodarbībās bērni veido savus pirmos šedevrus, vispirms paļaujoties uz pieaugušo palīdzību un pēc tam patstāvīgi.
Šis ir ļoti plašs zināšanu lauks, kas ietekmē sākotnējo informāciju par matērijas īpašībām – ūdens, koks, akmens, papīrs, plastmasa utt.; pamatinformācija par dabas parādībām un laikapstākļiem; par augiem un dzīvniekiem.
Šo aktivitāšu laikā bērni iemācās daudz jaunu vārdu un iegūst daudzas jaunas prasmes. Šīs zināšanas un prasmes bērni apgūst ne tikai nodarbībās, bet arī visas dienas garumā.
Pirmsskolas vecums ir vissvarīgākais indivīda attīstībā, jo to raksturo būtiskas fizioloģiskas, psiholoģiskas un sociālas izmaiņas. Šis dzīves periods, kas pedagoģijā un psiholoģijā tiek uzskatīts par vērtīgu laiku ar saviem likumiem un noteikumiem, bērnam vairumā gadījumu ir laimīgs, bezrūpīgs, piedzīvojumiem un atklājumiem bagāts. Pirmsskolas bērnībai ir izšķiroša loma personības veidošanā, kas nosaka tās attīstības gaitu turpmākajos cilvēka dzīves ceļa posmos.
Pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpašību raksturojums ir nepieciešams, lai izprastu un pareizi organizētu attīstības un izglītības procesu gan ģimenē, gan pirmsskolas izglītības iestādē.
Pēc piedzimšanas līdz ar bērna augšanu, viņa smadzenes nobriest un kļūst spējīgas darboties. Šis ir labākais laiks, lai uzsāktu visu daudzveidīgo cilvēcisko spēju attīstību. Ir pierādīts, ka smadzeņu garozas funkcijas nav fiksētas iedzimtībā, tās veidojas organisma mijiedarbības ar vidi rezultātā. Šajā periodā ir maksimālais priekšnosacījumu veidošanās ātrums, kas nosaka visu turpmāko organisma attīstību, tāpēc svarīgi ir laikus likt pamatus pilnvērtīgai bērna attīstībai un veselībai. Nevienā citā bērnības periodā nav novērots tik straujš ķermeņa svara un garuma pieaugums, visu smadzeņu funkciju attīstība.
Šajā vecumā bērns ar pieaugušā palīdzību apgūst priekšmetu lietošanas pamatveidus. Viņš sāk aktīvi attīstīt būtisku darbību. Bērns kļūst mobilāks un patstāvīgāks (pozīcija «es pats»). Tas liek pieaugušajam pievērst īpašu uzmanību viņa drošības nodrošināšanai. Sociālais loks paplašinās mazāk pazīstamu pieaugušo un vienaudžu dēļ. Komunikācija, objektīvu darbību apgūšana noved bērnu pie aktīvas valodas apguves, sagatavo spēlei. Objektīvas darbības ietekmē jau agrīnā vecumā attīstās komunikācija un spēle, uztvere, domāšana, atmiņa un citi izziņas procesi.
Tāpat jāatceras, ka agras bērnības periodā notiek maza cilvēka personības veidošanās. Runa ir par bērna pašapziņas rašanos, viņa «es», kas veidojas galvenokārt no viņa attiecībām ar citiem cilvēkiem: «es» un mana ģimene, «es» un mana māte, «es» un mana māja, «Es» un ... un utt. Tieši šo formulu bērns apgūst agrā bērnībā, līdz trīs gadu vecumam sasniedzot punktu, no kura sākas reālā personības attīstība. Psihologi šo brīdi sauc par «trīs gadu krīzi». No šī brīža bērnam izveidosies diezgan spēcīga attiecību sistēma ar sevi un pasauli, kas viņu ieskauj. Šī perioda unikalitāte cita starpā slēpjas bērna straujajā attīstībā, kas prasa vislielāko vecāku, pedagogu un ārstu uzmanību.
Sociālās zināšanas
Sociālo zināšanu nodarbībās bērniem tiek sniegts priekšstats par indivīdu un sabiedrību, par viņu sadarbību; tiek stimulēta vēlme būt daļai no sabiedrības un aktīvi radīt. Pirmo reizi tiek izvirzīti jautājumi par līdzjūtību, spēju dalīties un piekāpties, bet tajā pašā laikā pamatoti aizstāvēt savu viedokli.
Šeit mēs runājam par valsti, kurā dzīvojam, par mūsu dzimto pilsētu.
Svarīgākās zināšanas un prasmes, kas iegūtas caur sociālajām zināšanām ir drošības noteikumu un nosacījumu pārzināšana, uzvedības normas sabiedrībā un cieņa pret citiem.